Labdarības maratons
Dod pieci!
Labdarības maratons “Dod pieci!” ir daļa no starptautiska projekta “Serious Request,” kurā dažādās Eiropas valstīs radio dīdžeji nedēļu raida no īpašas stikla studijas, pievēršot uzmanību konkrētai labdarības maratona izraudzītai grupai vai sabiedriski nozīmīgai tēmai. Ikviens tiek aicināts ziedot līdzekļus apmaiņā pret mīļāko dziesmu radio ēterā.
Šī gada ziedojuma mērķis
“Dod pieci!” tiks vākti ziedojumi konkrētiem, pierādījumos balstītiem palīdzības mehānismiem cilvēkiem pēc pašnāvības mēģinājuma un cilvēkiem ar augstu paškaitējuma vai pašnāvības risku.
Norises vieta un laiks
Labdarības maratons “Dod pieci!” šogad noritēs no 11. līdz 17. decembrim. Latvijas Radio 5 stikla studija atradīsies Rīgā, Doma laukumā.
Projekta īstenotāji
Labdarības maratonu "Dod pieci!" rīko Latvijas Sabiedriskais medijs.
Projekta mērķis
Ik gadu labdarības maratons aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Maratona virsmērķis ir cilvēciskāka vide – katrs “Dod pieci!” stāsts ir par to, kur mums kā sabiedrībai ar sevi vēl jāstrādā.
Kur nonāks saziedotais
Saziedotie līdzekļi nonāks labdarības organizācijas Ziedot.lv rīcībā, lai palīdzētu apmaksāt atbalsta grupas cilvēkiem ar pašnāvības mēģinājuma pieredzi un pierādījumos balstītu terapiju cilvēkiem ar īpaši augstu paškaitējuma vai pašnāvības risku.
Projekta partneri
Projekta partneris Ziedot.lv nodrošina ziedojumu vākšanas infrastruktūru un administrēšanu atbilstoši projekta mērķim.
Negribam zaudēt nevienu
Latvijas Sabiedriskā medija labdarības maratons “Dod pieci!” šogad uzmanību pievērsīs Latvijas sabiedrības psihiskajai veselībai un pašnāvību prevencijai. Maratona mērķis ir mazināt ar psihiskās veselības grūtībām saistīto stigmu un klusēšanu, palīdzēt cilvēkiem savlaicīgi pamanīt riskus un meklēt palīdzību, kā arī izgaismot sistēmiskos trūkumus. Vienlaikus labdarības maratonā tiks vākti ziedojumi konkrētiem, pierādījumos balstītiem palīdzības mehānismiem cilvēkiem pēc pašnāvības mēģinājuma un cilvēkiem ar augstu paškaitējuma vai pašnāvības risku. Tāpat maratona laikā tiks uzsvērts, ka krīzes brīžos palīdzība ir pieejama un saruna var būt pirmais solis ceļā uz pārmaiņām, atlabšanu un iespēju turpināt dzīvot.
#DodPieci
Kāpēc šogad palīdzēsim cilvēkiem pēc pašnāvības mēģinājuma un cilvēkiem ar augstu paškaitējuma vai pašnāvības risku?
Psihiskās veselības grūtības skar ievērojamu daļu Latvijas iedzīvotāju. Kā liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Latvijas veselības profils, 2019. gadā aptuveni 16% Latvijas iedzīvotāju dzīvoja ar psihiskās veselības traucējumiem, kas ir tuvu Eiropas Savienības vidējam rādītājam – 17%. Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) 2024. gadā veiktais Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums rāda plašāku emocionālās spriedzes ainu: 53,7% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem pēdējo 30 dienu laikā dažkārt bija izjutuši sasprindzinājumu, stresu vai nomāktību, 8,0% šādas sajūtas bija izjutuši biežāk nekā parasti, bet 0,6% norādīja, ka dzīve viņiem šķitusi gandrīz neciešama. Var secināt, ka kopumā 62,4% aptaujāto bija izjutuši vismaz kādu no šīm emocionālās spriedzes pazīmēm, no kuriem 8,6% bija izvēlējušies kādu no divām smagākajām atbilžu kategorijām. Šādas sajūtas biežāk norādīja sievietes – vismaz kādu no minētajiem simptomiem bija izjutušas 67,8% sieviešu un 56,5% vīriešu.
Vienlaikus pētījumi rāda, ka daļai cilvēku psihiskās veselības grūtības var pāraugt smagā krīzē. Stradiņa universitātes pētījumā par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā 10,6% pieaugušo norādīja, ka pēdējā mēneša laikā saskārušies ar domām par pašnāvību, paškaitējumu vai ar pašnāvniecisku uzvedību.
SPKC dati liecina, ka no 2020. līdz 2024. gadam pašnāvībā Latvijā ik gadu vidēji nomira 258 cilvēki – 214 vīrieši un 44 sievietes. Svarīgi izcelt, ka tīšs paškaitējums ir Latvijā biežākais ārējās nāves cēlonis, turklāt ap 80% pašnāvības gadījumu ir saistāmi ar depresiju.
Būtiska nozīme pašnāvību prevencijā ir arī savlaicīgai palīdzībai cilvēkiem, kuri nonākuši krīzē un kuru drošību var ietekmēt alkohola vai citu vielu lietošana. SPKC dati liecina, ka 43% pašnāvībā mirušo organismā tika konstatēts alkohols. Šis īpatsvars bija augstāks vīriešu vidū – alkohols konstatēts 46% vīriešu un 23% sieviešu organismā. Savukārt 25–45 gadus veco pašnāvībā mirušo vidū alkohols tika konstatēts vairāk nekā pusei.
Tāpat uzmanība jāpievērš arī bērnu un pusaudžu psihiskajai veselībai. Bērnu aizsardzības centra dati liecina, ka 2026. gada pirmajā pusgadā centra uzticības tālrunis bija saņēmis 254 saziņas gadījumus saistībā ar bērnu paškaitējumu vai pašnāvnieciskām domām – gandrīz tikpat, cik visā 2025. gadā, kad tika reģistrēti 277 šādi gadījumi. Centrs norāda, ka aptuveni katrs septītais ar attiecīgo tematiku saistītais zvans bijis par paškaitējumu vai pašnāvnieciskām domām. Vienlaikus letālie iznākumi vairāk koncentrējas zēnu un jaunu vīriešu vidū, savukārt reģistrēto neletālo paškaitējuma gadījumu skaits pārsvarā pieaug meiteņu vidū.
Pašnāvības nav neizbēgamas – droša saruna, riska atpazīšana un savlaicīga profesionāla palīdzība var glābt dzīvību. Tāpēc šogad ziedojam, lai pierādījumos balstīta palīdzība laikus nonāktu pie cilvēkiem, kuri piedzīvo smagu krīzi, palīdzētu viņiem saņemt nepieciešamo atbalstu un atrast ceļu uz priekšu.
Manifests
Pārmaiņas sabiedrībā sākas no mums pašiem!
Mēs iestājamies par smagām tēmām un cenšamies par tām runāt viegli. Mēs palīdzam cilvēkiem. Saskatām viņos varoņus un mācāmies no viņu pieredzes. Mēs dāvinām ne tikai naudu, bet arī mūziku. Mēs svinam došanas un saņemšanas prieku. Mēs patiesi ticam, ka katrs cilvēks ir vērtība. Mēs ticam, ka pārmaiņas sabiedrībā sākas no mums pašiem.